otrdiena, 2010. gada 7. decembris

pēc pieprasījuma :D

nav tā, ka būtu noskanojums drukāt, bet man lika :D tātad...
kopš šuvēm pirkstā man ir bijušas miljons mikrotraumas :D par mani jau sāk smieties, jo vinas ir patiešām smieklīgi debīlas. tātad pēc tam, kad man sadzija pirksts, dabūju pa kāju ar citas meitenes celi. sākumā vnk sāpēja, pēc dienas sāka uzpampt, pēc divām jau veidojās otrs celis uz kājas. izmēgināju gandrīz visas ierīces kas bija ārsta kabinetā, visus infrasarkanos utt :D tīik jautri, neiesaku pamēgināt bet tomēr iesaku :D kad sadzija tas, nākamajā treniņā sastiepu ahileja cīpslu. sāpēja nereāli, bet nākamajā dienā jau noteipota skrēju. nākamais.. ā jā, dabūju jaunas botas un pirmajā treniņā izberzu zeķē uz īkšķa caurumu. līdz ar to man maģiski pazuda āda no īkšķa . diezgan sāpīgi arī. un pēdējais šodien dabūju sejā ar vienas meitenes elkoni. pa degunu. šodien ir viegli zilgans uzpampis deguns. rīt būs zila acs. tas pagaidām viss! :))

kkad sen bija 18. novembra svinēšana ar latviešiem. bija tīik ļoti forši. mēs patiešām dziedājām latviešu dziesmas, un himnu arī. bija štovēti kāposti, siļķe, lasis kūpināts, pīrāgi, kāruma sieriņi, operas konfektes un visādi citādi labumi. ā jā rosols :D parunājos latviski ar dažiem cilvēkiem, saaicināja mani ciemos ēst kartupeļus ar biezpienu. tik dīvaina sajūta te runāt latviski aci pret aci ar cilvēkiem :D

svinēju savu pirmo pateicības dienu. kā man pirms tam paskaidroja, tā ir diena kad visi ir ļoti pateicīgi par visu, kas viņiem dots, sanāk kopā, pateicās, tad pierijās kā cūkas un skatās amerikāņu futbolu. un ēdienu sataisot tā, lai visai nedēļai pietiek. ieskaitot tītaru :D un ticiet vai nē, bet tā arī patiešām ir :D

svētdien bija spēle pret komandu, kura ir 24. vietā valstī. mēs esam ap 70to. kā jums liekas? jā, tieši tā, uzvarējām :D pēc mūsu mirstošajiem treniņiem patiešām bija sajūta, ka esam to pelnījušas :D

mums te ir auksts. un sniegs. un vinš mūs pārsteidza nesagatavotus. es parasti no rītiem vnk izveļos no gultas, braucu brokastīs un tad uz zāli, kur mums ir stunda laika lai sataisītos. tā nu es vienu rītu laimīga (pārspīlēju) izveļos no gultas, domāju priekš kam man zeķes, uzvelku iešļūcenes un laižu dzīvē. un ko es redzu kad izeju ārā- sniegavētra :D biju ļoti ļoti ļoti priecīga (atkal pārspīlēju). bet tagad jau normāli, zeķes sāku valkāt un ziemas jaka man arī ir :D

nu jau nu gan jābūt pietiekami :D lai jums visiem viecās, nenosalstiet latvijā, pirms ejat ārā paskataties pa logu, un drošības pēc velciet zeķes ;)

līdz vēlākam

P.S paldies http://laacz.lv/tmp/conv.php

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru